Sākumlapa    Kontakti
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
Vārdadienas svin:
Irīda, Īrisa
Kontakti
an image
MA "Krāslava"
Skolas iela 9, Krāslava

Tālr: (371) 656 240 76
Fakss: (371) 656 240 76

Interesanti un Noderīgi » Interesanti

Vai zināji ka?

Arī pavisām mazs mežs ir mežs. Jauno mežu bieži pat grūti pamainīt, jo jaunie kociņi ir maziņi.Mežsaimniecībā to sauc par jaunaudzi. Mes taču arī bērnus uzskatām par cilvēkiem, neskatoties uz to, ka viņi vēl ir pavisam maziņi...

Vairāk kā puse no Latvijas teritorijas ir mežs... Vidēji pasaulē mežs aizņem 13% no teritorijas...

Puse no Latvijas mežiem pieder valstij, bet otra puse privātiem meža īpašniekiem... Latvijā ir aptuveni 150 000 meža īpašnieku...

Koks augšanas gaitā nepārtraukti palielina koksnes apjomu. Pēc meža statistikās inventarizācijas rezultātiem mūsu mežos ir 662,25 miljoni m3 koksnes...

Lielākais privāto mežu īpatsvars ir Vidzemē un Latgalē. Piemēram, Cēsu rajonā privāto mežu īpatsvars ir 68%, Madonas rajonā – 54%, Valmieras rajonā – 60%, Krāslavas rajonā – 80%, Rēzeknes rajonā – 65%. Vidējā privātā meža īpašuma platība Latvijā ir salīdzinoši neliela – 10 ha...

14% no visiem privātiem mežiem ietilpst kādā no aizsargājamām teritorijām un 138 tūkstoši ha meža zemju atrodas NATURA 2000 platībās...

Liela daļa privāto mežu veidojušies aizaugot lauksaimniecībā neizmantotām zemem, kas ietekmē arī mežaudžu sugu sastāvu...

Liela daļa privāto mežu veidojušies aizaugot lauksaimniecībā neizmantotām zemem, kas ietekmē arī mežaudžu sugu sastāvu...

Meža platības Latvijā nesamazinās, bet tieši pretēji – pieaug. Pēc meža nociršanas,tas tiek atjaunots, izveidojas jaunadze. Tādējādi, lai arī dažus gadus pavisam nemanāms, tomēr nocirstā meža vieta veidojas jauns mežs. Turklāt, pēdējos gados zemes īpašnieki izvēlas citu racionālu veidu savas zames izmantošanai – mežsaimniecību, un apmežo lauksaimniecībā neizmantotās zemes.

Kad meža īpašnieks ir nocirtis mežu, pēc dažiem gadiem tajā vietā aug jauns mežs. Arī tad, ja meža īpašnieks neko nav darījis..., jo Latvijā ir tādi klimatiskie apstākļi un augsnes īpašības, ka mežs pats sasējas brīvajās vietās. Tad meža īpašnieka uzdevums ir izkopt tur saaugušos kociņus, lai veidotos kvalitatīvs mežs...

Lielākā daļa meža īpašnieku atguva savus īpašumus no 1993. līdz 1995. gadam. Tātad lielākajai daļai meža īpašnieku ir 13 - 15 gadu ilga meža apsaimniekošanas pieredze. So gadu laikā ir ievērojami uzlabojušās gan meža īpašnieku zināšanas par mežsaimniecību, gan attieksme pret sau īpašumu. Par to liecina Valsts meža dienesta dati par patvaļīgu koku ciršanu, kas pēdējo 6 gadu laikā ir samazinājusies 10 reižu un šodien sastāda nebūtisku daļu (<1%) no kopējā iegūtā koknes apjoma mežos.

apliecinājums - Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

bonitāte - iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

galvenā cirte - cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai, ko veic vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos;

galvenās cirtes vecums- mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

kailcirte - galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

kritiskais šķērslaukums - šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

meža aizsardzība - pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

meža apsaimniekošanas plāns - dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības;

meža atjaunošana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana meža zemē;

meža bojājums - mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

meža ieaudzēšana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs;

meža ilgtspējīga apsaimniekošana - mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā;

meža inventarizācija - informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana;

meža monitorings - pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai;

meža reproduktīvā materiāla ieguves avoti - atsevišķi koki, mežaudzes un meža koku sēklu ieguves plantācijas;

meža reproduktīvais materiāls materiāls - sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

meža tiesiskais valdītājs:

  1. persona, kurai atbilstoši likumam pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;
  2. persona, kura meža zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata.

meža valsts reģistrs - informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību;

mežaudze - mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

minimālais šķērslaukums - mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība;

neproduktīva mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

šķērslaukums - viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

valdaudze - mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums neatšķiras vairāk par 10 procentiem no to vidējā augstuma;

valdošā koku suga - koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.